info@livonia-rugby.lv
RFC Livonia © 2016 Mājas lapu izstradāja: iconcept.lv
info@livonia-rugby.lv

INTERVIJA AR SINDIJU ŠIRAKU

14.01.2021
Kad sezona beigusies un spēļu buči jau sāk krāt putekļus ir laiks piesēst un parunāt par regbiju.
Interviju maratonā piedāvāsim aktīvo kluba spēlētāju, regbija entuziastu un vietējo leģendu pārdomas par mums visiem tik sirdij Tuvo spēli – Regbiju.
Kā pirmo “upuri” izvēlamies Sindiju Širaku, LSPA/Livonia sieviešu komandas kapteini.
Sindija pirmoreiz uz treniņu aizgāja 2011.gada ziemā un pirmās sacensības aizvadīja 2012.gadā.
Kāds bija Tavs priekštats par regbiju pirms tā uzsākšanas?
Ja tā godīgi, tad vispār gandrīz nemaz neko nezināju, pat nebiju dzirdējusi par šādu sporta veidu, vai vienkārši nepievērsu uzmanību.
Kādas ir tavuprāt svarīgākās īpašības regbijā 7 sievietēm?
Kā jau mēs (tobrīd vēl tikai LSPA komanda) 2013.gadā pierādījām, kā tikko ‘uzceptai’ komandai Latvijas Čempionātā iegūstot 3.vietu, liela loma ir tieši fiziskai sagatavotībai, izpratne par spēli nebija gandrīz nekāda, bet fiziski bijām augstākā līmenī. Bet tomēr, lai gūtu panākumus ir jābūt ne tikai ātram un spēcīgam. Regbijā liela nozīme ir tieši izpratnei par spēli un protams regbijs ir komandu sports – jāmāk strādāt komandā.
Ieteiktu nodarboties ar regbiju draugiem, jo..
Ieteiktu nodarboties ar regbiju draugiem kā arī citiem interesentiem, jo pats svarīgākais amatieru sportā ir tā komanda – saliedētība, ‘otrā ģimene’, trešais puslaiks un atmosfēra, kas valda regbijā.
Šogad pēc 2 gadu pauzes atkal tiki ievēlēta par kapteini. Vai tādēļ kas mainās Tavā attieksmē pret treniņiem, spēlēm un komandas biedrenēm?
Par kapteini Tevi ievēl komandas biedri, iemesls, es ceru, ka nav tikai tāpēc ka spēlēju visilgāk, bet tāpēc ka spēju rādīt piemēru laukumā, motivēt, aizstāvēt un būt par savu komandu. Attieksme nemainās kad esi kapteinis, tāds pats spēlētājs kā visi citi, tikai ar tiesnesi jārunā Tev.
Varbūt esot komandas kapteinei ir jāspēj motivēt meitenes biežāk apmeklēt treniņus, pajautāt par to kā jūtas pirms spēles, pēc spēlēm, tāpat brīvajā laikā.
It sevišķi ziemas periodā, kad klubs piedāvā treniņus arī kopā ar puišiem, jo daudz ko var iemācīties, kā arī spēles ātrumi ir citi, nav tā ka trenējoties kopā ar puišiem viņiem tas ir apgrūtinājums, arī puiši iemācās ‘spēlēt ar galvu’ un ‘nenesties’ ar spēku tikai.
Cik viegli vai grūti bija savākties uz īso un vēli izziņoto sezonu šogad? Kā vērtē šo sezonu?
Šī sezona noteikti ir bijis viens liels izaicinājums. Daudz traumas no iepriekšējā gada, kāds beidz savu regbija karjeru, kāds atnāk atpakaļ, kāds tikai uzsāk.
Protams, ka savākties bija grūti, treniņu apmeklējums kliboja, nenoteiktība par komandas treneri arī nemotivēja, bet komanda ir ļoti saliedēta, kas arī palīdzēja cīnīties šogad.
Šī gada augstākais mērķis bija uzvara Eiropas klubu čempionātā Sanktpēterburgā, kas pagājušā gadā neizdevās, bet šo turnīru atcēla.
Protams arī uzvara Latvijas Čempionātā, kas arī izdevās. Ļoti priecēja ka šogad visas komandas bija līdzvērtīgas cīnīties par čempionu titulu, kā arī Mītavas jaunietes, kurām ir milzīgs potenciāls.
Sieviešu regbijs pasaulē strauji āttīstās, bet kā ir pie mums? Varbūt ir kāds ieteikums LRF?
Iepriekš bija 6 komandas, tagad ir tikai 4 (viena no tām ir U18). Attīstās ļoti lēnām, bet nav tā ka neattīstās. Starp bērniem meiteņu ir procentuāli mazāk, bet nav tā ka nav nemaz.
Lai popularizētu un attīstītu ne tikai sieviešu regbiju, bet arī regbiju Latvijā, vajadzētu būt vismaz vienam turnīram arī ziemas laikā. Pasaules kausa posmi sievietēm un vīriešiem bieži notiek uz mākslīgā laukuma, tāpēc tas nebūtu šķērslis, to ir pierādījis Livonia klubs, rīkojot šāda tipa turnīrus, kur atsaucība ir bijusi liela gan sievietēm, gan vīriešiem, gan jauniešiem un bērniem.
Aicināšu nodot interviju maratona stafeti Nikolajam Petjuņinam un uzdot viņam Tev interesējošu jautājumu, uz kuru atbildi visi uzzinās pēc nedēļas.
“Kur rodas tā nebeidzamā enerģija un spēks, lai spētu joprojām nospēlēt 80min kopā ar uz pusi jaunākiem komandas biedriem? Un kādas ir sajūtas pēc spēlēm?”
Sindijas novēlējums 1.adventē:
Šajā grūtajā un dīvainajā laikā spēt ticēt tam, ka šis viss drīz beigsies un spēt pielāgoties visam tam kas vēl nāks.