info@livonia-rugby.lv
RFC Livonia © 2016 Mājas lapu izstradāja: iconcept.lv
info@livonia-rugby.lv

Pedro: šie bija divi brīnišķīgi mēneši manā dzīvē

5.11.2019

RFC “Livonia” galveno komandu “Garkalne/Livonia” šogad augustā papildināja Argentīnas regbists Pedro Caceres Garzon jeb Pedro. Divu mēnešu laikā argentīnietis ne tikai labi iejutās komandā, bet kļuva par līderi laukumā.

Divi mēneši Latvijā Pedro aizlidoja vēja spārniem. Rudenī izcīnīts Latvijas čempionu tituls, pēc tam arī bronza Baltic Top league. Tagad argentīnietis jau atstājis Latviju, tomēr atmiņās viņam šis pavadītais laiks paliks ar pozitīvām emocijām. Piedāvājam plašāku interviju ar argentīnieti!

1️⃣ Kā nokļuvi Latvijā?

Mans draugs dzīvo Spānijā, viņam paziņa dzīvo Anglijā, un šis cilvēks pazīst Janis Zuments. Šogad spēlēju Jaunzēlandē, bet tur sezona beidzās. Man piedāvāja divus mēnešus spēlēt Latvijā. Teica, ka komanda zaudējusi divus čempionātus pēc kārtas un tagad grib atgriezties tronī. Apdomāju un izlēmu – kāpēc gan nē! Man tā bija laba iespēja vēl uzspēlēt šosezon, laba iespēja arī doties uz valsti, kuru kā tūrists, iespējams, neapmeklētu.

2️⃣ Ko zināji par Latviju?

Neko daudz. Protams, ka ieguglēju. Centos atrast, kādas ir atsauksmes, bet man nebija daudz laika domāt. Sešas dienas pēc piedāvājuma jau biju šeit un burtiski nākamajā dienā devos laukumā. Tā kā man nebija daudz laika izpētīt, atbraucu un sāku iepazīt valsti te uz vietas.
Kad atbraucu, mani sagaidīja “Livonia” menedžere Marta, ierādīja dzīves vietu. Patīkami, kā mani uzņēma. Ne tikai kluba vadība, bet arī komanda. Sākumā gan bija problēmas ar komunikāciju, jo pārsvarā te runā latviski vai krieviski, tāpēc nācās lūgt palīdzību, lai saprastu, kas ir jādara. Man ļoti labi palīdzēja Ivo Kapiņš, kurš tulkoja. Bet pirmais iespaids bija ļoti burvīgs – laba komanda, labi cilvēki.

3️⃣ Latvijā aizvadīji 2 mēnešus. Kādi iespaidi pa šo laiku?

Interesanti. Dažreiz pat nedaudz varbūt garlaicīgi, jo treniņi mums bija tikai 2-3 reizes nedēļā, bet pārējo laiku gāju uz sporta zāli. Jo citu jau nebija īsti ko darīt pa dienu. Biju vienīgais leģionārs, tas arī radīja problēmu – dažreiz no rīta pamostos un domāju, ko šodien iesākt? Pats centos ko interesantu šeit darīt, bet neslēpšu – bija interesants laiks. Jūrmala ļoti patika. Vecpilsēta. Bija arī iespēja, pabraukāju nedaudz apkārt.
Tagad došos uz Maljorku, tur dzīvo mans brālis un domāšu, ko tālāk darīt.

4️⃣ Pašam gadās tā mainīt klubus sezonas laikā?

Man šis ir pirmais gads ārpus Argentīnas. Kopš 3 gadu vecuma spēlēju vienā klubā Argentīnā. Šogad izdomāju pabraukāt pa pasauli, bet bez noteikta mērķa spēlēt regbiju. Aizbraucu uz Andoru, tur man piedāvāja braukt uz Jaunzēlandi – padomāju, kādēļ gan nē? Būs jauni iespaidi, jauna kultūra, jauna pieredze. Tad pēc sezonas domāju, ka braukšu atpakaļ uz Argentīnu, atkal sākšu spēlēt savā klubā, varbūt kaut kad atkal atgriezīšos Eiropā. Bet mans ceļojums turpinājās un bija forši. Man tagad sanāca divas komandas vienā gadā, divas atšķirīgas valstis.

5️⃣ Kāds ir tavs novērojums par regbiju – Argentīna, Jaunzēlande, Latvija?

Jaunzēlandē spēlēju vienā reģionā. Bet tā ir Jaunzēlande – Latvijā regbiju spēlē, kad esi jaunietis vai pat pēc skolas, bet Jaunzēlandē sāk jau praktiski ar dzimšanu.
Argentīnā klubā mans tēvs bija treneris, sāku spēlēt 3-4 gadu vecumā, tāpēc, ka man bija vecāks brālis, kurš jau spēlēja klubā. Visu laiku, visās vecuma grupās praktiski bija vieni un tie paši pretinieki vai draugi līdz U-19 līmenim. Pēc tam jau pieaugušo regbijā klubā vien mums ir 4 komandas – divas ir ļoti labas, kuras cīnās par kaut ko, bet divas ir tādas pusamatieru.

6️⃣ Kāpēc pameti Argentīnu?

Brālis bija Andorā, bet es strādāja lielā kompānijā Argentīnā. Brālis visu laiku teica, lai braucu. Tad es izdomāju pārtraukt mācības, darbu, regbiju un braukt pie brāļa. Biju nodomājis, ka paciemošos, pabraukāšu kādus 2 mēnešus un braukšu atpakaļ, bet nu sanācis, ka joprojām braukāju pa pasauli. Diezgan jokains, neieplānots brauciens, bet baigi foršs.

7️⃣ Ko darīji Argentīnā?

Argentīnā mācījos par grāmatvedi, tad sāku strādāt finanšu kompānijā. Strādāju savā profesijā. Nostrādāju gandrīz gadu, bija smagi – pa dienu strādāju, tad pēcpusdienā nedaudz sporta zāle, vakarpusē mācības un tad pievakarē regbijs. Ļoti garas dienas gandrīz katru dienu nedēļā. Ļoti aizņemtas. Bet tagad katra diena likās mierīga un klusa. Gribas turpināt mācīties, gribu iegūt profesiju, bet negribu būt profesionāls regbists, jo, lai tāds būtu, ir jābūt ļoti augstā līmenī. Gribu labi apgūt profesiju, bet vēlos turpināt spēlēt regbiju.

8️⃣ Argentīnā spēlēji jauniešu komandā, kas tomēr ir diezgan augsts līmenis.

Jā, Argentīnā biju U-18 izlasē. Tur sākumā ir 180 kandidāti, tad sarūk līdz 60 spēlētājiem. Bet tad mēs laikam bijām 45 spēlētāji. Tas ir ļoti augsts līmenis, es daudzus pazīstu, kuri šogad spēlēja Pasaules kausā. Mani aicināja uz Argentīnas regbija 7 izlases atlasi, kas arī bija laba pieredze.

9️⃣ Kas pašam labāk patīk – septītnieks vai klasika?

Septītnieks ir ļoti interesants, tur varētu spēlēt, bet tas ir pavisam cits sporta veids. Bet man labāk klasiskais, tā ir klasika. Man patīk spēlēt. Bet varu spēlēt gan septītnieku, gan klasisko.

🔟 Kas sekos pēc “Livonia” un Latvijā pavadītā laika?

Kā teicu, došos uz Maljorku. Bet man ir jāpieņem lēmums, ko darīšu. Viens ir doties atpakaļ uz Argentīnu, gribu atsākt mācīties, spēlēt varbūt savā klubā, atrast darbu. Otra iespēja – palikt Spānijā, atrast kādu zemākas līgas klubu, sākt tādu pusprofesionālu karjeru. Spānija varētu būt pirmais solis, jo tur ir vieglāk valodas ziņā. Varētu arī tur mācīties. Tur man ir daži draugi, kuri spēlē, kas varētu palīdzēt. Daudziem klubiem Spānijā ir iespēja tikt mācīties, ja spēlē regbiju. Nav tad jāmaksā par universitāti, kas varētu būt man labs iesākums Eiropā.

1️⃣1️⃣ “Livonia” rindās gandrīz vai ar pirmo spēli kļuvi par līderi. Pats jūti, ka tev ir līdera dotības?

Nejūtos kā līderis, es drīzāk pēc dabas esmu tāds, kas citus dzen uz priekšu, dod kādu grūdienu. Kad atbraucu, kluba vadība man teica, ka vēlamies atgūt Latvijas čempionu titulu un labi nospēlēt Baltijā. Bet man liekas, ka ir no sākuma jāizveido laba atmosfēra, jādod pārliecība par saviem spēkiem. Mēs izveidojām komandu, kas būtu pārliecināta par sevi. Runājām ar spēlētājiem par dažādām tēmām, ne jau tikai par regbiju. Es jau arī neatbraucu tikai uzspēlēt regbiju, bet atbraucu gan palīdzēt klubam, gan trenerim Edmundas, tajā pašā laikā daudz ko iegūstot. Jā, gados esmu jauns, bet man ir liela pieredze. Es spēlēju jau kādus 20 gadus, esmu redzējis dažādus treniņu apstākļus, dažādus trenerus. Un katrā karjeras posmā tu gūsti jaunu pieredzi. Manā klubā vairāk biju aizsardzības spēlētājs, bet te jau sāku spēlēt savādāk – te man bija arī jāsit. Spēlējot savādāk, guvu jaunu pieredzi. Man puiši gan paši daudz ko prasīja, gan es no citiem ieguvu. Arī Edmundas man ir jauna pieredze, jo gan viņam kaut ko varēju dot, gan viņš man daudz ko deva – es no 6 gadu vecuma praktiski spēlēju pie viena un tā paša trenera, bet tagad gada laikā man ir tik daudz iespaidu, jaunu treneru. Savādākas idejas, citādāks skats uz regbiju, uz dzīvi.

1️⃣2️⃣ Kāds iespaids par Latvijas regbiju?

Latvijas regbijs ir ļoti maziņš sporta veids. Mums Argentīnā klubā vien ir 4 komandas lielajā pieaugušo regbijā, tas ir ap 120 spēlētājiem pieaugušajiem. Te mums treniņā ir 15-30 spēlētāji. Daži teikuši, ka “ai, jums Argentīnā profiņi spēlē”. Nē, mums ir pilnīgs amatieru līmenis, tāds pats, kā te – ja mēs runājam par atalgojumu. Viņiem ir ģimenes, mācības. Mēs trenējamies arī kādas 3-4 dienas nedēļā.
Mēs arī spēlējam savādāk. Jaunzēlandē, piemēram, mēs maz sitām bumbu. Te ir lēna spēle, sitam bumbu, vairāk fiziska tāda. Nespēlējam tik plaši. Ļoti labi, ka “Livonia” varēja spēlēt Baltijas līgā, jo Lietuvai ir daudz augstāks līmenis. Tas varētu būt kā tāds grūdiens “Livonia” nākamajai sezonai. Piemēram, BALTREX – ŠIAULIAI mūs šogad vienkārši “iznīcināja”, jo viņiem ir pavisam cits regbija līmenis. Var spēlēt šauri, var spēlēt plaši, sist bumbu- daudzpusīgs, ļoti augsta līmeņa regbijs. Jā, mums bija ļoti labas spēles pret Miesnieki.

1️⃣3️⃣ Kādas sajūtas Livonia par pavadīto laiku?

Kā teicu, sākums bija nepierasts, bet mani ļoti jauki uzņēma. Valodas problēma sākumā, jo arī ne visi runāja angliski. Bet ar katru dienu situācija kļuva labāka, spēlēs vairāk iepazinu čaļus, kā viņi spēlē, kāda ir viņu attieksme. Pirmās divas nedēļas bija grūti iejusties, bet tad arvien vairāk iejutos, kolektīvs arī kļuva draudzīgāks. Vairāk sākām sarunāties, ne tikai ar savas pozīcijas čaļiem, bet kopumā. Mēs allaž pēc spēlēm 3. puslaiku izmantojām, lai vēl vairāk saliedētos. Baigi labā atmosfēra tagad beigās bija, ļoti atsaucīgi puiši un foršas atmiņas būs.
Kopumā par visiem 100% varu teikt, ka šī bija lieliska pieredze, burvīgi pavadīts laiks. Vienmēr atcerēšos šo pieredzi. Jauna valsts, jauna kultūra – vienmēr tu kaut ko no tā iegūsti.