20 gadu vecā Viktorija Brikmane aizvadītajā sezonā atzīta par rezultatīvāko spēlētāju ‘’Livonia’’ meiteņu komandā. Aicinājām Viktoriju uz sarunu, kurā viņa nu jau ar smaidu atceras pati savus sākotnējos aizspriedumus par regbiju kā ‘’veču sporta veidu’’ un pirmajām sacensībām U18 izlases sastāvā Lietuvā, kad treneri Uldis un Vigo tikai sāka saprast, kas ir kas U18 meiteņu izlasē. Bet kā Viktorijas panākumus uztver viņas brālis Roberts, brālēns Dāvids un māsa Evelīna, kuri visi ar labiem panākumiem arī spēlē ‘’Livonia’’ rindās?

NĒ, TAS NAV TAS AMERIKĀŅU FUTBOLS!

Viktorijas regbija stāsts sākas 2015. gadā. ‘’Toreiz Jaunpiebalgā norisinājās ģimeņu sporta festivāls, kurā mēs ar ģimeni arī piedalījāmies.

Un tur bija arī Vigo Valdavs un Uldis Ozoliņš, kuri arī vairāk pastāstīja par regbiju. Tā arī sākās mūsu regbija stāsts,’’ atceras Viktorija, kuras ģimeni regbijā nu pārstāv arī brālis Roberts un māsa Evelīna.

Tieši vecāki bijuši tie, kuri mudinājuši Viktoriju izmēģināt regbija burvību – iepriekš meitene spēlējusi basketbolu. Interesanti, ka sākumā Viktorija uz vecāku ierosinājumu atbildējusi ar kategorisku ‘’nē’’.

‘’Domāju: ko es, tāda meitene, tādā vīriešu sporta veidā, darīšu,’’ nu jau ar smaidu pati savus aizspriedumus atceras Viktorija, kura neslēpj – iepriekš par regbija kultūru Latvijā viņa neko nebija vispār dzirdējusi. Arī tagad, atklājot kādam, ka nodarbojas ar regbiju, viņai lielākoties nākas mazliet izglītot jautātāju.

‘’Daudzi ir izbrīnīti un prasa, vai tas ir tas amerikāņu futbols. Tad nākas teikt nē, un skaidrot, kas tas regbijs tāds vispār ir,’’ tā ‘’livoniete’’.

AIZSPRIEDUMI, ZILUMI UN ĪPAŠS RESPEKTS NO PUIŠIEM

Stereotips par regbiju kā vīriešu sporta veidu viņā pašā zudis līdz ar pirmajiem treniņiem. Viktorija iedrošina arī citas dāmas, kuras ieintriģējis šis sporta veids, bet biedē stereotipi, vienkārši atnākt un paskatīties, kā meitenes spēlē regbiju. Tas pats attiecas uz potenciālo audzēkņu vecākiem, otrajām pusītēm, kurus biedē šis mīts par regbiju, kā baisu un traumatisku nodarbi meitenei.

‘’Noteikti sākumā atnāciet pavērot regbiju, kādu treniņu vai spēli. Ja drosme nezūd, tad jau arī vajag nākt un pašiem pamēģināt, jo tikai pašai mēģinot var gūt lielāku priekšstatu par šo sporta veidu.

Teiksim tā: kas neriskē, tas nedzer šampanieti.

Es uzskatu, ka šobrīd visā pasaulē vairs nav tik ļoti nodalīti vīriešu vai sieviešu sporta veidi, un nevienam vairs nešķiet dīvaini, ka sieviete spēlē regbiju.

Ja regbijs liek justies labi, kāpēc gan to nespēlēt?’’ pārkāpt aizspriedumiem un bailēm un vienkārši mēģināt aicina Viktorija.

Un aizmirstiet par mītiem par regbija spēlētājām kā vīrišķīga paskata, būdīgām būtnēm ar īsiem matiem! Viktorija ārpus laukuma labprāt valkā kleitas un tērpjas sievišķīgi.

‘’Es uzskatu, ka regbijs nav šķērslis, lai pucētos, tas ir atkarīgs no katras pašas. Starp citu, vizuāli nemaz nevar atšķirt regbija spēlētāju no parastas meitenes, kura nespēlē regbiju. Ja nu vienīgi pēc kāda ziluma uz kājām,’’ smejas Viktorija.

Jā, bijis pa kādai traumai, kā ikvienā sporta veidā, bet nekas tāds, kas mazinātu vēlmi turpināt spēlēt regbiju. Un, starp citu – puiši, uzzinot, ka meitene nodarbojas ar regbiju, izrādot īpašu respektu!

ČEMPIONU DĒĻA SMAGUMS MĒRĀMS SVELMAINĀS NEDĒĻAS NOGALĒS

Aizvadītajā gadā Viktorija atzīta par ‘’Livonia’’ rezultatīvāko spēlētāju. ‘’Manuprāt, panākumu atslēga ir tas, ka ir jāpatīk tam, ko tu dari. Ja tā būs, tad viss izdosies.

Nevajag nokārt galvu, ja kas nesanāk, bet tieši ar dubultu sparu jāstrādā vairāk, lai pēc tam viss izdotos,’’ iedvesmo Viktorija, kurai regbijam var pateikties ne tikai par šādu atzinību, bet arī par laika gaitā gūtiem jauniem draugiem un paziņām, iemaņām aizstāvēt sevi un iespēju paplašināt redzes loku.

Lai arī aizvadītajā vasarā arī regbija nozari Latvijā skāra dažnedažādi ierobežojumi, ‘’Livonia’’ sastāvā pavadītie brīži tāpat sagādājuši daļu labāko 2020. gada vasaras atmiņu.

‘’Piemēram, vasaras nedēļas nogales – mūsu treniņnometnes, kuras vadīja mūsu treneris Čipijs (Enzo Ignacio Beltramino).

Saule bija īpaši karsta, bet meitenes nežēlojās, lai turnīrā sevi parādītu no labākās puses. Šie treniņi mums deva iespēju Latvijas čempionātā celt čempionu dēli virs mūsu galvām, kas arī bija pozitīvākais brīdis pagājušogad,’’ savu personīgo gada labāko brīdi nosauc Viktorija.

Un Viktorija neapstāsies panākumu priekšā. Kā viņa uzsver – katra jauna sezona jau ir kā jauns mērķis un motivācija. ‘’Es uzskatu, ka galvenais, komandai ir startēt labi un negūt traumas,’’ tā Viktorija.

ĢIMENE “LIVONIA” LAUKUMĀ

Par saviem lielākajiem faniem viņa uzskata brāli Robertu un brālēnu Dāvidu, kuri abi ir ‘’Livonia’’ vīriešu komandas spēlētāji. Māsa Evelīna spēlē U14 komandā. Kā atklāj Viktorija, viņu starpā nevalda sacensības gars, drīzāk draudzīgs atbalsts.

‘’Pastāstām viens otram savus spilgtākos notikumus no spēlēm, un tad salīdzinām. Vairāk mūs pamāca brālis Roberts, jo viņam regbijā ir lielāka pieredze un plašāks skatījums uz šo spēli.

Protams, arī vecāki, lai arī viņi nav fiziski turnīrā, atbalsta un visu dienu gaida ziņas, kā gājis turnīrā. Reizēm paskatīties nāk arī draudzenes,’’ teic Viktorija.

Atbildot uz Vigo Valdava iepriekš uzdoto jautājumu par to, kā viņa vērtē Vigo un Ulda ieguldījumu U18 izlasē, Viktorija atbild bez ilgas domāšanas – ‘’iespaidīgi’’!

‘’Pati arī piedalījos U18 izlasē, kad to tikko sāka veidot. Komanda tika izveidota no nulles. Sanācām kopā, pildījām fiziskās sagatavotības testus, trenējāmies, un tad arī aizbraucām uz pirmajām sacensībām, kas bija Lietuvā.

Šķiet, ka tajā brīdī treneri saprata pozīcijas un novērtēja fizisko sagatavotību katrai meitenei. Tad arī sākās citas sacensības, kā arī lielākie sasniegumi manā regbija karjerā.

Tieši Vigo un Uldis iestājās par meiteņu U18 izlases nepieciešamību, ieguva finansējumu un ļāva mūsu izlases vārdam izskanēt Eiropā. Viņi visu procesu aizveda no idejas līdz panākumiem. Uzskatu, ka viņu paveiktais ir tiešām augstu vērtējams,’’ tā Viktorija.